Laikā, kad zied flokši, dālijas un gladiolas - augusta mēnesī, zied arī Pļaviņu bibliotēka ar vairākiem literāriem sarīkojumiem nedēļas nogalēs. Pēc lasīšanas un grāmatu apspriešanas bibliotēkas lasītāju klubiņā laikā no aprīļa līdz jūlijam, bibliotēka klātienē piedāvā aizraujošas sarunas par apgāda “Dienas Grāmata” izdoto grāmatu sēriju “Es esmu...” - biogrāfiskajiem romāniem par latviešu literatūras klasiķiem : Anšlavu Eglīti, Ivandi Kaiju un Jāni Ziemeļnieku. Tikšanos ar romānu autoriem nodrošina Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiāli atbalstītais bibliotēkas projekts “Galvenais varonis – rakstnieks”.
Aizvadīto piektdien, 13. augustā Pļaviņu kultūras centra mazajā zālē ar vietējiem grāmatu draugiem tikās rakstniece Laima Kota. Latviešu rakstniece ir desmit grāmatu autore, kura dažkārt arī pati ilustrē savus tekstus. Laima stāstus sākusi publicēt 1993. gadā, bet strauju popularitāti ieguva 2002. gadā ar pirmo romānu “Šampinjonu derība”, par kuru saņēma Literatūras gada balvu (LaLiGaBa).
Rakstnieces daiļradē galvenā vērtība ir vienkāršie cilvēki, viņu dzīve un likteņi; arī dokumentālos pētījumos balstīti darbi - Laimas pūrā ir spilgtie biogrāfiskie romāni "Mīla, Benjamiņa" un "Brālibrāli. Balsu burvji brāļi Kokari", kā arī trilleris “Cilpa”(veltījums māksliniekam Jūlijam Maderniekam) un citi atzinību guvušie darbi.
Nesen savus lasītājus sasniedza jaunākais Laimas Kotas romāns "Cilvēks ar zilo putnu". Grāmata ir autores redzējums par latviešu rakstnieka, dramaturga un gleznotāja Anšlava Eglīša un gleznotājas, rakstnieces Veronikas Janelsiņas dzīvi trimdā, Vācijā mazā pilsētiņā Tailfingelā. L. Kota ar gudru ziņu romānā visaptveroši atspoguļojusi Anšlava Eglīša aptuveni piecus dzīves gadus - laiku, ko pats Anšlavs Eglītis ir maz pieminējis. Iespējams, A. Eglīša nevēlēšanās plaši izteikties par šo laiku, liecina par rakstnieka īpašu iekšējo dzīvi, jo tas ir laiks, kad Anšlavs zaudēja gan savu valsti, gan tēvu. Tas ir romāna “Cilvēks ar zilo putnu” centrālais motīvs – latviešu bēgļu dzīve īsi pēc Otrā pasaules kara beigām. Grāmatā ir pašas Laimas ilustrācijas, kas trāpīgi ataino rakstīto.
Tikšanās ar minētā romāna autori noritēja īpaši jaukā gaisotnē. Pļaviņu Kultūras centra mazajā zālē, kuru rotā Agneses Krastenbergas gleznu izstāde “Mājup”, noritēja sirsnīga un atvērta saruna ar Laimu Kotu – gaišu, iedvesmojošu un optimisma pilnu personību. Par to liecināja literārā sarīkojuma apmeklētāju uzdotie jautājumi rakstniecei, viedokļu apmaiņa un nepiespiestās sarunas par Laimas ikdienu, daiļdarbu tapšanas gaitu un turpmākajiem dzīves plāniem. Rakstniece jau daudzus gadus dzīvo Turcijā, taču joprojām viņa ir latviešu rakstniece no matu galiņiem līdz kāju papēžiem. Un, protams, vēl viņa ir četru bērnu mamma un divu mazmeitiņu vecmāmiņa.
Viņa pati ir bijusi gan sanitāre slimnīcā, gan modele Latvijas Mākslas akadēmijā un arhivāre Latvijas Valsts vēstures arhīvā; arī sēņu šķirotāja Īrijā un žurnāliste „Lauku Avīzē”. Ar pirmo romānu sākās viņas veiksmīgā rakstnieces karjera, kas turpinās līdz šai dienai.
Vasaras brīvdienas Latvijā rakstniece pavada, viesojoties pie bērnu ģimenēm Tirzā, kur vieta Laimas aizrautīgās dārzkopes talantam – ciema kukulim rakstniece bija atvedusi permakultūras dobē izaudzētu milzīgu ķirbi, no kura pa šķēlei tika katram sarīkojuma apmeklētājam.
Pļaviņu bibliotēka aicina visus interesentus uz nākamo piektdienas tikšanos 20. augustā plkst. 16:00 - ar dramaturgu, prozaiķi un dzejnieku Andri Zeibotu, kurš publicējis dzeju, lugas, stāstus un romānus. Darbojies amatieru teātra režijā un vadījis vairākus amatieru teātrus. Kopā ar Andri Freidenfeldu veidojis un producējis "Radio SWH" rīta programmu "BB brokastis" (1997–2013).
Tikšanās reizē iztaujāsim Andri Zeibotu par 2020. gadā klajā nākušo romānu “Krauklis”. Grāmata atklāj ievērojamā dzejnieka Jāņa Ziemeļnieka personību un viņa trauksmainās dzīves paralēles. “Krauklis” ir lasītāju fascinējošs darbs. Brīžiem var šķist, ka Zeibots ir iemiesojies Ziemeļniekā, ka viņi ir kā dvīņi,”Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” atzīst “Dienas Grāmatas” redaktore Gundega Blumberga. Savukārt, pats romāna autors piemetina: “Būtu jāpaskaidro, ka romāns vairāk ir par psihes problēmām nekā par tā laika problēmām, nevis par dzejas un literatūras problēmām. Šeit ir pētījums, kas notiek ar to cilvēku.”
Liriskās dzejas autors Jānis Ziemeļnieks dzimis Smiltenes pusē, mācījies Sarkaņos. Tālāk centies apgūt kurpnieka un aptiekāra profesiju, līdz visbeidzot ieguva fotogrāfa zināšanas. Strādājot fotodarbnīcā, sāka rakstīt dzeju. Dzejas galvenā tematika ir mīlestība. Ziemeļnieka dzejas formas vienkāršība, melodiskums un intimitāte noteikusi tās popularitāti dažādu laikmetu un paaudžu lasītāju vidū. Rakstījis arī prozu, humoristiskus dzejoļus un apcerējumus par dažādiem sava laika latviešu māksliniekiem. Jānis nodzīvoja vien trauksmainus 33 gadus. Smagas nieru slimības dēļ, ārsts viņam izrakstīja opija devu, kas lēnām pārauga atkarībā un kopā ar dzejnieka vājo veselību noveda pie pāragras nāves. Nepiepildīta mīlestība un opijs bija Jāņa Ziemeļnieka dzīves ārdošais spēks, kas dzejnieku smacēja un galu galā sagrāva viņa ķermeni un psihi. Palika "vien slimā sirds", kura raudzījās uz ārpasauli"caur opiuma tvaikiem", līdz 1930. gada naktī no 17. uz 18. jūliju, neizturēja un apstājās.
Dzejas klasiķa darbus savai mūzikai izmantojuši Pēteris Barisons, Jānis Kalniņš, Leonīds Vīgners, Adrians Kukuvass, Juris Kulakovs, Uldis Grasis, Juris Hiršs; vairākas dziesmas ar Ziemeļnieka vārdiem ir arī Raimondam Paulam. Piemēram, maestro komponēto dziesmu “Senās dienas, “Tavs vārds”, “Zvaigznei” u.c. dziesmu vārdu autors ir Jānis Ziemeļnieks.
Kas Andrim Zeibotam noteica izvēli rakstīt par Jāni Ziemeļnieku? Kādus pārsteigumus pētot dzejnieka biogrāfiju atklājis Andris par kolēģi Jāni? Kas pašu viesi iedvesmo literāro darbu radīšanai? To visu un daudz ko citu uzzināsim tiekoties ar smaidīgo, daudzpusīgo un asprātīgo Andri Zeibotu šo piektdien, 20. augustā, plkst. 16.00 Pļaviņu kultūras centra mazajā zālē.
Aicinām visus, kuri plāno apmeklēt sarīkojumu “Andris Zeibots par Jāni Ziemeļnieku”, zvanīt uz bibliotēku (t. 28670664) un pieteikt savu dalību, tā kā ir jāievēro spēkā esošie epidemioloģiskās drošības noteikumi Covid-19 inficēšanās varbūtības izslēgšanai (sarīkojumā aicināti piedalīties apmeklētāji, kuri var uzrādīt Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu). Citus interesentus aicinām vērot tikšanos ar rakstnieku tiešsaistē vai ierakstā Pļaviņu bibliotēkas lapā Facebook.com!
Uz tikšanos piektdienā!
Ziņu sagatavoja:
Ramona Kristvalde, Pļaviņu bibliotēkas informācijas speciāliste