Klintaines pagasts

Platība 9413 ha

Iedzīvotāji 665 (uz 01.01.2021)

Teritorija

Klintaines pagasta teritorija 13. Gs. ietilpa Lokstenes pilsnovadā, kas piederēja Rīgas arhibīskapijai. Vēstures avoti liecina, ka 1478. G. par Stukmaņu muižas īpašnieku kļuvis Rīgas arhibīskapa vasalis J. Lokstens un viņa pieņemtais dēls Ā. Štokmanis, no kura uzvārda cēlies Stukmaņu nosaukums. Savukārt Kokneses amtmanim H. Grīteram 1632.g. tika uzdāvinātas vairākas zemnieku sētas Rīterupītes apkaimē, vēlāk tur izveidojās Rīteru muiža, kuras nosaukums (tāpat arī Rīterupītes nosaukums) cēlies no muižas īpašnieka uzvārda. Pagasta vēsturiskais centrs ir Stukmaņi. 1801.g. par muižnieka fon Baiera dāvinātajiem 1000 dālderiem pagasts nopirka zemi un Stukmaņos, pārbūvētajā Butces (Bridas) krogā, ierīkoja pagastnamu. No 1878.g. muiža piederēja Mēdemu dzimtai. 19.gs. bijušajā Stukmaņu pag. Teritorijā strauji izauga Pļaviņu miests. 1912.g. Stukmaņu pagastu pārdēvēja par Pļaviņu pagastu. 1927. g. Pļaviņām piešķīra pilsētas tiesības un  tika atdalītas no Pļaviņu pagasta. 1935.g. pag.platība bija 11 000 ha. 1945. g. Pļaviņu pagastā izveidoja Klintaines un Pļaviņu ciemu, bet pagastu 1949. g. likvidēja. 1954. g. Klintaines ciemam pievienoja Pļaviņu ciemu. 1960. g. un 1977.g. daļu Klintaines ciema iekļāva Pļaviņu pilsētas teritorijā. 1990. g., atjaunojot pagastu, to pārdēvēja par Klintaines pagastu. Pēc administratīvi teritoriālajiem pārkārtojumiem neliela agrākā Pļaviņu pagasta daļa ietilpst tagadējā Aiviekstes pagastā un Pļaviņu pilsētas teritorijā.

Daba

Klintaines pag. Atrodas Daugavas labajā krastā. Viduslatvijas zemienes Viduslatvijas nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā. Reljefu veido līdzenumi un pauguri, kuru augstums Rīteru apkaimē sasniedz 120,8 m. Vjl. Pagasta D daļa – Daugavas senleja- ir visvairāk pārveidotais dabas rajons Latvijā- tieši šis Daugavas posms starp Pļaviņām un Koknesi bija viskrāšņākais un varenākais: upe plūda dziļā kanjonveida ielejā, krastos atsedzās līdz 15-20 m augstas dolomīta klintis, no kurām izcilākā bija Oliņkalns ar Andreja klinti un otrpus upei Staburags ar Liepavotu, laukakmeņi, krāces, gravas un avoti- tagad to visu sedz Pļaviņu HES ūdenskrātuve, virs normālā ūdenslīmeņa (72 m vjl.) paceļas vienīgi 1-4 m augstas dolomītu sienu augšmalas, bet Oliņkalns tagad ir 350 m gara un 130 m plata sala. Pagasta teritorijā tek vairākas nelielas Daugavas pietekas: Piešupīte, Maltupīte, Rīterupīte, Pērse, Odze, Lokstene. Liela dabas bagātība- meži (priedes, egles, bērzi), kas aizņem 56% teritorijas, atrodas galvenokārt pagasta Z daļā. Liels purvs- Gnēvis (augstais purvs, pl. 344 ha). Rīteru karjerā un plašajā teritorijā gar Daugavas krastu no Klintaines līdz Pļaviņām agrāk ieguva dolomītu. Pagastā ir Jokumu smilts karjers, perspektīva ir Sēlišķu smilts atradne, kā arī Mūrnieku grants un smilts atradne.

Iedzīvotāji

Arheoloģiskie izrakumi Lokstenes pilskalnā liecina, ka Stukmaņu apkaime bijusi apdzīvota jau 3.gs., bet Oliņkalns visvairāk bijis apdzīvots 10.gs.-13.gs. sākumā, kad tur atradusies latgaļu pils Alene. Lokstenē 5.-10. Gs bijusi nocietināta latgaļu apmetne, 14.gs.-15.gs.- Rīgas arhibīskapa vasaļu pils, Livonijs valstiņu atbalstpunkts cīņā pret lietuviešiem. 1905. g.tika nodibināta rīcības komiteja, soda ekspedīcija nogalināja 7 nemierniekus. I PK laikā pagasta teritorijai cauri gāja frontes josla, Pļaviņas kopš 19.gs. beigām bija izveidojušās par blīvi apdzīvotu vietu, un 2/3 saimniecību tika nopostītas. 1922.g. Pļaviņām piešķīra miesta, 1927.g. – pilsētas tiesības, 1935. g. pagastā bija 1695 iedz., t. sk.  97% latviešu, 1% ebreju, 0,8% krievu, 0,7% poļu. 1941.g. padomju okupācijas varas izsūtīja 2, 1949.g.- 38 klintainiešus. Stukmaņos un Rīteros veidojās kolhozu ciemati. 1989.g. lielākās apdzīvotās vietas bija Stukmaņi (Selga)- 248 iedz., Rīteri- 104, Klintaine- 43, Sturti- 35, Mūrnieki- 30, Dīķīši- 27, Stēģi-22 iedzīvotāji.

Saimniecība

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme 2931,9 ha, no tiem 1606,1 ha aizņem aramzeme, 37 ha –augļu dārzi, 534,2 ha- pļavas, 754, 6 ha- ganības; meliorēti 1841,9 ha. Meži aizņem 5092,5 ha, purvi- 133,8 ha. Klintaines pagastu šķērso Rīga- Daugavpils (A6), 2. Šķiras autoceļi Koknese- Odziena- Jāņukalns(V915), pievedceļš Pļaviņām (V959), dzelzceļa līnija Rīga- Daugavpils.

Stukmaņu muižas arhitektūras komplekss. L.Kotinas foto

Kultūras un dabas pieminekļi

Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi ir Oliņkalna un Avotiņkalna pilskalns, Pļaviņu pilskalns (Kaķkalns), Vīna kalns- pilskalns un senkapi. Oliņkalna pilskalns bija viens no lielākajiem pilskalniem Daugavas krastos, R pusē to norobežoja 175 m garš un līdz 7m augsts valnis; 1969.-1962.g. Ē. Mugurēviča vadītajos izrakumos atsegtas 16 celtņu vietas. No 20.gs.20. gadiem Oliņkalns bija iecienīta tūristu un masu pasākumu organizēšanas vieta, vēlāk Oliņkalna klintis kļuva par pirmo Latvijas alpīnistu vietu, tagad- ar mežu apaugusi saliņa ūdenskrātuvē. Oliņkalns nosaukumu ieguvis no Avotiņu mājām, kuru vieta tagad atrodas zem ūdens. Pilskalnu 1930. G. aprakstījis un uzmērījis E. Brastiņš. Kokiem apaugušā pilskalna augstums 42 m, DR pusē 10-18 m, I PK laikā stipri sapostījuši ierakumi. Pļaviņu pilskalns (Kaķkalns) atklāts 1990.g. (nosaukums, domājams, cēlies no nosaukuma „Kāķa kalns”- soda vieta). Vīna kalnā atradušās Stukmaņu muižas īpašnieku dzimtas kapenes. Vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis- Kalnapeļņu senkapi. Valsts nozīmes piemineklis ir  Stukmaņu muižas apbūve (17.gs. 2.p.- 20.gs. sāk.): vecā kungu māja „Sikadele”(18.gs.2.p.), ratnīca un zirgu stallis ar torni (18.gs.b.), divas klētis (18.gs.b.). Iespaidīgs arhitektūras ansamblis celts zviedru dzimtas pēcteču Kronstjernu, 1733.g.- A. fon Baijera, bet no 1780.g.- Levenšternu dzimtas valdīšanas laikā. Valsts nozīmes kultūras piemineklis- robežakmens (Stukmaņu Pētera akmens) ar iecirstu ģerboni, krustu un bīskapa zizli (apzīmējis robežu starp Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa zemi), iepretī appludinātais Lokstenes pilskalns. Aizsargājami ģeoloģiski objekti (kopš 1977.g.) ir Rīteru dolomītu atsegums Rīterupītes kreisajā krastā un arī Daugavas labajā krastā, kā arī 500 m garā Maltupes (Klintaines) sausgultne un krasta kritenes (pl.13,6 ha)Rīteru ielejas DA malā (gandrīz visa ieleja applūdināta).

Ievērojamās personības

A.Liepiņš (1748-1804)- Liepiņu saimnieks, un J.Plumpiņš (1748-1809)- Plumpiņu saimnieks-t.s. galvasnaudas nemieru (1784. g.) vadītāji Vidzemē. Valdis ( Voldemārs Zālītis; 1865-1934)- rakstnieks un pedagogs, populārā stāsta „Staburaga bērni” autors; mācījies Stukmaņu skolā. A.Auzāns (1871-1953)- ģenerālis, Latvijas Armijas kara padomes loceklis un priekšsēdētājs, galvenā štābas topogrāfijas daļas priekšnieks; dz. Bormaņos, miris Anglijā. F. Neilands (1878-1947)- piensaimniecības speciālists, LLA prof..A. Štrāls(1879-1947)- gleznotājs, un viņa brālis K. Štrāls(1880-1970)- rakstnieks; dzimuši Bebrulejā, mācījušies Stukmaņu skolā.P. Balode(1888-1949)- rakstniece. P.Magone (1896-1934)- Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. J. Zvaigzne(1912-1990)- komponists.